esmu atgriezusies!

Mana dzīve šobrīd strauji mainās. Jau pēc nedēļas došos uz pusgadu prom no Latvijas. Nezinu, vai skopums vai kas, bet es nolēmu, ka vairs nevēlos nēsāt tik stipras kontaktlēcas un brilles, gribu redzēt pasaules skaistumu bez jebkādiem palīglīdzekļiem.. un tā kādu dienu nolēmu beidzot izdarīt to, ko sev biju solījusi, un tāpēc nopietni pieķēros redzes atjaunošanai.
Tagad vēl esmu ceļā uz lielisku redzi, bet pirmie panākumi ir un es jūtos tiešām labi:).
Ja sākumā mana redze bija -4,5, tad tagad es nēsāju lēcas, kas ir krietni vājākas (- 2 dioptrijas) un ar tām patiešām arī redzu :D. Tā kā mērķis ir izcila redze, tad arī no šīm lēcām drīzumā atteikšos.
Šai lietai pieķēros februāra sākumā..protams, nāca slinkuma viļņi, visādi attaisnojumi, kāpēc to nedarīt tieši tagad, un tā tas nonāca tik tālu, ka patiešām strādāt sāku tikai pirms nedēļas. Protams, iet grūti, bet rezultāts ir un tas ir lielākais motivators.
Kas ir visgrūtākais? Tikt galā ar slinkumu. Arī grūti sākumā likās noturēt Oktāvu ("Muļķa pieredze", ko jau iepriekš minēju), bet tagad pie šāda stāvokļa esmu tik ļoti pieradusi, ka tas lielas grūtības vairs nesagādā. Garastāvoklis ir lielisks, jūtos laimīga.

Aizvien vairāk domāju, ka vēl vieglāk būtu, ja atrastos kādi cīņu biedri..Vai tiešām vairs neviens nevēlas redzēt pats savām actiņām?

Tuvojas pavasaris, mans mīļākais gadalaiks. Šī apziņa vien jau liek smaidīt!

īss izklāsts

Kā jau minēju iepriekš, viens no maniem mērķiem (īstenībā, šobrīd galvenais) ir redzes atjaunošana. Darbošos pēc M.Norbekova metodes, un, ņemot vērā to, ka smadzenes pie pārmaiņām pierod un nostiprina tās ~40 dienu laikā, pašmotivācijai būs jābūt gana stiprai.
Programma sastāv no sevis noskaņošanas, acu trenēšanas un ķermeņa vispārējiem vingrojumiem. Dienā ir jāveic 2 piegājieni ~pa pusstundai.
Nav nekas grūts, bet zinu, ka slinkums noteikti atkal izdomās atrunas.
Godīgi sakot, redzes atjaunošanu jau biju reiz sākusi. Izturēju 3 dienas :D, pēc tam meklēju visādas atrunas, līdz pavisam aizmirsu par solījumiem sev. Bet uzlabojumi bija, kaut arī drīz vien izzuda, jo rezultāti netika nostiprināti. Vismaz tas pierāda to, ka metode darbojas.
Dienā iespējams "uzlabot" redzi par 0,25 dioptrijām. Tā, kā redze man ir diezgan švaka (-4.5 d), tad man vajag ~20 dienas, lai redzi atjaunotu, bet darbošos ar šo visu 40 dienas, jo, kā jau teicu, smadzenēm ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie pārmaiņām un nostiprinātu rezultātu.
Nu, ko..mans 40 dienu maratons sāksies jau drīz, bet līdz tam savākšu vēl citu informāciju, tai skaitā, info par veselīgu dzīvesveidu, kā arī, kā sevi uzmundrināt šajā laikā.
Galvenais izturēt un pierādīt sev, ka varu!
P.S. Tā, kā šis ir mans pirmais gads kā studentei, viss jaunais, tostarp, dzīvesvietas maiņa, mani ir novedis tādā dīvainā stāvoklī - esmu apjukusi, brīžiem nesaprotu, kas notiek utt.Kaut arī tās normālas parādības, tomēr savu "maratonu" vēl kādu laiku neuzsākšu. Tikšu cauri adaptācijas periodam un tad jau drosmīgi stāšos pretī sev. Kad būšu tam visam nobriedusi, taps jauns bloga ieraksts.
Smaidiet plaši jo plaši sev un apkārtējiem! :)

Te es un mans slinkums!

Sveiki!
Beidzot ir pienācis brīdis, kad esmu nolēmusi sākt sevi audzināt!Mērķu ir daudz - atjaunot redzi, uzsākt veselīgu dzīvesveidu, uzlabot figūru, kā arī garastāvokli..utt.Labi apzinos, ka viss ir iespējams, ja vien to grib, bet manā gadījumā (un domāju arī daudzu citu) galvenais motivācijas iznīdētājs ir slinkums.
Tas mazais riebeklis uzglūn uz katra stūra. Ja gribu no rīta laicīgi piecelties, tad tūlīt pēc modinātāja zvana manā galvā ieskanas sīka balstiņa un maigi, maigi čukst:"Ai, ko tu tur celsies, labāk paguli..tāpat nebūs, ko darīt.." vai arī :"Tas mājasdarbs nav tik svarīgs, izgulies..mmm, cik silta sedziņa un pūkains spilventiņš" utt..
Pa dienu balstiņa paliek nekaunīgāka: "Referāts pagaidīs, pasēdi pie datora, pačato..".."Tak nepildi to matemātiku, tāpat neko nesaproti...ūū, seriālam jaunā sērija iznākusi".
Vakaros no tās nav iespējams izvairīties:"CSI tik interesanta sērija, gulēšana pagaidīs, tev taču miegs vēl nemaz nenāk"utt..
Mjā, viltīgs tas zvērēns..Bet, es to uzvarēšu!Un nepadošos!
Tātad...tagad īsumā par to, kā viss ar mani notiksies....
1) izveidošu režīmu (iet gulēt 22, celties 6..blā, blā, blā..)
2) kopā ar režīmu sāksies arī mans redzes atjaunošanas maratons (pēc M.Norbekova metodes)..~40 dienu garumā..(silti iesaku izlasīt M.Norbekova grāmatu "Muļķa pieredze"!)
3) tostarp pieturēšos arī pie veselīga dzīvesveida (par to gan vēl jāuzkrāj diezgan daudz informācijas un tikai tad jāsāk darboties)
tas īsumā arī viss par plānu..
Kāpēc tad es izveidoju blogu? - Lai pieturētu sevi pie disciplīnas, jo, ja man būs regulāri jāatskaitās par padarīto, būs vieglāk ar sevi tikt galā.Un varbūt vēl kāds pievienosies manai cīņai ar savu slinkumrūķi :D.Kopā darboties būtu jautrāk.
Nākamajos ierakstos iepazīstināšu ar savu aptuveno režīmu un to, kā man sokas.
Atā!